Alfabetito

l (2) n (1)

svētdiena, 2010. gada 23. maijs

Little ashes





Oho, jau otrā filma uz "L" :)
2008.gads.
Filma par manu mīļāko mākslinieku Salvadoru, tādēļ, protams, bija jāredz. Veidota pēc viņa "slepenās autobiogrāfijas", tādēļ likās diezgan ticami. Roberts Patinsons galvenajā lomā, bet tas nav tas pats vampīrveidīgais radījums, šeit vispār pat aizliegts kaut ko salīdzināt un tā.
Vienmēr bija licies, ka Salvadora ģenialitāti cilvēki atzinuši tikai krietni vēlākos gados, ne uzreiz, ja saprotat. Tīkams pārsteigums bija tas, ka viņš pats visiem slavināja - "I'm genious, I'm superb, I'm amazing" utt. Tā cilvēki parasti nedara, un jā, plus viņa oriģinalitātei. Šādā veidā jaunais vīrietis sevi iedrošināja, un citiem atlika tikai pieņemt viņa pašoptimismu.
Salvadors sadraudzējas ar Frederiko, cilvēku, kurš savu talantu izklāj ar spalvu uz papīra. Labi, viņiem izveidojas kas mazliet vairāk par draudzību, vēlāk tiek iesaistīta arī jaunā rakstnieka mīļotā sieviete, bet, vai jūs ticat, ka mākslas cilvēkiem vispār vienmēr var būt tādas pilnīgi vispārpieņemtas attiecības? Tā kā tas bezmaz vai šķiet loģiski. Ja pārkāp robežas, par to jāmaksā. Un tomēr - ģēniji arī ir tikai cilvēki. Ar visu jūtu bagāžu, kas nāk līdzi, un ko skatītāji arī pilnībā var uzminēt.
Vikiņai, kas sēdēja blakus, īsti nepatika, tomēr es teikšu, ka bija saturīgi pavadīts laiks. Šī filma arī atstāj vēlmi turpināt lūrēt pa atslēgas caurumu Dalī sirds mājoklī, ne tikai viņa darbos. Tas nav briesmīgi, jo Salvadoram pašam piemita jauka tieksme uz ekshibicionismu, un pasaulei viņš ir atdevis sevi visu. Paldies, sirsnīgs paldies ;]

sestdiena, 2010. gada 22. maijs

Ladies in lavender


2004.gada filma par divu māsu izglābto Andrea, kurš pretī par savu pestīšanu nozog viņām sirdis.

Darbība risinās ap 1930.gadu Lielbritānijā, galvenās varones ir sirmas, bet dzīvespriecīgas kundzītes, Andrea - jauns un, kā vēlāk izrādās, ļoti talantīgs vīrietis. Abas māsas, jaunekli kopjot, viņu iemīl, bet katra citādāk to izrāda - viena ir vairāk emocionāla, otra nosvērta.
Filma par mīlestību, ilgošanos, šo to neizdzīvotu un prieku un sāpēm reizē, ko sniedz jauna cilvēka sastapšana.
Nosaukumam nav nekāda sakara ar to, kas dāmām mugurā; tas vairāk attiecināms uz viņu raksturiem - tā angļi mēdz teikt par maigiem un iejūtīgiem cilvēkiem.
Īstenībā es biju sagatavojusies skatīties ko mazliet garlaicīgu, tādēļ man šķita saistoši, ka, lai arī filmā uzsvars nav likts uz notikumiem, bet izjūtām, visu laiku kas mainās un notiek :)

pirmdiena, 2010. gada 17. maijs

Naboer (Next Door)


2005.gada dāņu ražojuma seksuāli psiholoģiskais trilleris.
Džonu, kuru nesen pametusi draudzene, 2 šarmantas sievietes ievilina savā miteklī, kas atrodas viņam tieši kaimiņos. Tālāk turpinās dažādi murgaini un svešādi notikumi, un, kad Tev šķiet, ka esi visu sapratis, tā turpina šokēt tālāk.
Filma man personīgi šķita mazliet par īsu, un gribējās vēl kādu satraucošu atgadījumu, kas vēl vairāk bojātu galvenā varoņa dzīvi. Brīžiem gribējās aizstāvēt Džonu un sarāt dārgās dāmas, tomēr tas bija pārejoši.
Daudziem patika klaustrofobiskā sajūta, man tomēr bija sajūta, ka mazliet par uzspēlētu tas un kaut kāda iespēja bēgt ir, jābūt... Lai gan jā, man tā ir, skatoties visas šāda veida filmas. Nevermind.
Kopumā ļoti labi, man patīk šāda veida stāsti un vispār psiholoģiskie trilleri.
Iesaku noskatīties :)